Akadēmiskā Dzīve, 2022

Mg. hum., rakstnieks un literatūrzinātnieks. Bakalaura grādu ieguvis jauno mediju mākslā Liepājas Universitātē, maģistra grādu-latviešu literatūrzi nātnē LU. Studējis portugāļu valodu Leirijas Politehniskajā institūtā (Politécnico de Leiria), vēlāk saņēmis gada stipendiju ķīniešu kultūras studijām Šanhajas Universitātē. Pētnieciskās intereses saistās ar salīdzināmo literatūrzinātni, vēsturiski biogrāfiskiem romāniem, pēctrimdu, transkulturālismu. Ojārs Lāms, Dr. philol., literatūrzinātnieks, klasiskais filologs, tulkotājs no latīņu, sengrieķu un jaungrieķu valodas. LU profesors un vadošais pētnieks salīdzināmajā literatūrzinātnē, LZP projekta Riga Literata vadītājs un LZP projekta Gastropoētika un nacionālā identitāte vadošais pētnieks. Tulkojis un apcerējis latviešu valodā Aristoteļa, Longīna, Salomona Frenceļa darbus. Pētījis literatūras teorijas vēsturi un eposa teoriju un praksi. Pašlaik uzmanības lokā literatūras un migrācijas sasaiste plašā diahroniskā un tipoloģiskā izvērsumā, ietverot ideju un poētikas migrāciju neolatīniskajā humānistu literatūrā, latviešu trimdas un pēctrimdas literatūru, mig rācijas un transnacionālo literatūru.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” noslēdz Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” īstenošanu. Projekts tika realizēts no 2012. līdz 2016. gadam LU FSI vadošās pētnieces un Bristoles universitātes emeritētās profesores Viedas Skultānes vadībā. Pētnieki analizēja vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā. Monogrāfijas autori rosina ielūkoties dziļāk un izprast etniski atšķirīgo kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā. Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju.

Letonica, 2024

Raksts tapis projektā "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002), kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmā "Humanitāro zinātņu digitālie resursi".

Promocijas darbs arhitektūras doktora grāda iegūšanai tiek publiski aizstāvēts 2019. gada 27. jūnijā plkst. 13, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē, Āzenes ielā 18, 435. auditorijā. OFICIĀLIE RECENZENTI Dr. arch. Jānis Zilgalvis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras daļas vadītājs Asociētais profesors Dr. Magnuss Ronns (Magnus Rönn), Čalmeras Tehnoloģiju universitāte, Zviedrija Profesors Dr. arch. Gintars Stauskis (Gintaras Stauskis), ���� Ģedimina Tehniskā universitāte, Lietuva APSTIPRINĀJUMS Apstiprinu, ka esmu izstrādājusi šo promocijas darbu, kas iesniegts izskatīšanai Rīgas Tehniskajā universitātē arhitektūras doktora grāda iegūšanai. Promocijas darbs zinātniskā grāda iegūšanai nav iesniegts nevienā citā universitātē.

2017

Lutera mantojumsmūsu bibliotēka s zelta fon ds SARUNA Līdz21. aprīlim ikvienam vēl ir iespēja apskatīt unikālu izstādi, kas veltīta reformācijas 500 gadu jubilejai, "Evaņģēlija gaismā: Reformācija 16. gadsimta pirmavotos no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma". Vai jūs zinājāt, ka arī Rīgā glabājas Mārtiņa Lutera un Filipa Melanhtona rokraksti un vēstules? Ka ir bijis vismaz viens rīdzinieks, kas klausījies abu reformācijas tēvu lekcijas Vitenbergas Universitātē, un šo lekciju pieraksti ir saglabājušies līdz mūsdienām? Un ka, pateicoties tieši Mārtiņam Luteram, dibināja Rīgas pilsētas bibliotēku. Tie bija tikai daži pārsteidzoši fakti, kurus uzzinu, kopā ar izstādes autori Dr. philol. Aiju Taimiņu ielūkojoties izstādes ekspozīcijā. A rī to, ka Latvijā nav vēsturnieku, kuri vēlētos pētīt šo vēstures posmu. Kāpēc? Inga Reča, Andas Krauzes foto Kuri, jūsuprāt, ir šīs izstādes vērtī gākie eksponāti? Izstādē eksponētais unikālais doku mentu un rokrakstu kopojums, kas at rasts Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa lodē 136 metru augstumā, datējams ar laik posmu no 1491. līdz 1578. gadam. Rīgas literāta Burharda Valdisa māceklis, alvas kalējs Ciriaks Klints uz pergamenta lapas kaligrāfiski uzrakstīja Livonijas un Rīgas reformācijas vēsturi, izgatavoja greznu alvas lādīti, kuru ievietoja torņa bumbā. Minētās vēsturiskās liecības tur glabājās līdz pat 18. gadsimta vidum. Pēc divsimt gadiem šajā izstādē uz brīdi satiksies do kumenti no LU Akadēmiskās bibliotēkas krājuma un lādīte no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas. Kad šos dārgos dokumentus atra da?

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2021

2013

SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference, 2020

Latvian metal music has a small but stable place on the map of the metal music world. Each year several music albums of this genre are issued in Latvia. With the decrease in demand for physical data storage devices, brochures and well designed back covers are no longer popular; however the only remaining album cover has gained even more importance – the image, photograph, picture that represents the musical material and acts either as a reflection of the content or as an element for attracting attention and is published on the Internet as well as in printed press as a concrete symbol of the album. The research aim is to describe the design of Latvian metal music album covers in 2019 in the visual context of the albums issued in the world. The research was conducted using the comparative method, looking for the local and global, the typical and different in the visualisation of album covers on the basis of not only theoretical literature but also the many years of experience of the a...

2013

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2022

Dr. hist., nodaļas vadītāja, Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļa Zinātniskās intereses: Latvijas 18.-19. gs. vēsture. Raksts ir veltīts jautājumam par to, kādi bija 18. gadsimta Rīgas rātskungino kādas vides nāca, kā veidojās viņu karjera un kādas funkcijas pildīja rātē. Tā kā rātskungi nepārprotami veidoja daļu pilsētas elites, tad historiogrāfijā saistībā ar šo sabiedrības grupu būtisks jautājums ir par to, cik lielā mērā viņi noslēdzās no pārējās kopienas un cik lielā mērā rāte bija valdniece pilsētā. Rīgas gadījumā tomēr jāsecina, ka rātei bija jārēķinās ar ietekmīgāko birģeru kopienas daļu un tās iesaistīšanos sabiedrisko jautājumu lemšanā, savukārt noslēgšanos daļēji veicināja citu sabiedrības grupu spiediens uz pilsētas pārvaldi, taču nevar apgalvot, ka tā pilnībā neuzņēma sevī jaunus elementus.