Directory

(DOC) Atraitņu tēli latviešu literatūrā

Atraitņu tēli latviešu literatūrā

2020

Referāts veltīts atraitnībai latviešu literatūrā, šoreiz pievēršoties sieviešu tēliem un viņu izpratnei par dzīvi pēc laulātā miršanas. Izvēlējos analizēt visai plaša žanra un noskaņas darbus: Rūdolfa Blaumaņa noveli "Raudupiete" (1889), Viļa Plūdoņa poēmu "Atraitnes dēls" (1901), Andreja Upīša komēdiju "Atraitnes vīrs" (1925), Dagnijas Zigmontes stāstu "Zēberga atraitne" (no stāstu krājuma "Strazdu vakars" (1976)) un Janas Egles stāstus "Pīle" un "Aleksandra ir skaista" (no stāstu krājuma "Dzimšanas diena" (2020)). Aiz simboliskas svītras palika Andra Kolberga romāns "Atraitne janvārī" (1984), jo nosaukums ir maldinošs un atraitnības analīzei šis darbs izrādījās gandrīz pilnīgi nepiemērots. Jāpiezīmē, ka arī atraitnis kā tēls būtu visai saistošas un neatklātas latviešu literatūras teritorijas elements, tomēr šis apskats ir pelnījis atsevišķu pētījumu.