Ka sevkotrys turātumemēs pi Stiļa rūkysgruomotys, Vikipedeju byutu vīgļuok lītuot i autorim, i skaiteituojim. Bet pazeistamajā gruomotā The Chicago Manual of Style saceits tai:

Itī lykumi dūmuoti vydsmāra gadīnim i jūs vajag lītuot elasteigai.

Skaidra, vyspuseiga dazynuošona irā svareiguoka nakai teksta grafiskais atvaiguojums i formats. Vikipedeja kategoriskai naaizprosa autorim turētīs pi itūs apruodejumu, tok jī paleidzēs cytim lobuok saprast jiusu dorbu. Vikipedejis priņcips prīca byut autoram ir svareiguoks na kuru nakuru ļaužu gribiejums, kab vysi rakstīni jau nu pošu īsuoku byutu piļneigi.

2005 godы juņa mien. Arbitražys komitets sasprīde, ka vysur, kur obadiveji varianti lobi, autorim navajag raudzeit puortaiseit vysu pa sovam. Bet irā tīseiba aizpraseit, kab vīnā rakstīnī byutu lītuots saksteigs stiļs.

Pasauka aba rakstīņa viersroksts var byut vuords ci eisa fraze, kura vysucieškuok pasaruoda jau pyrmajā rakstīņa sacīnī - vyslobuok kai sacīņa gramatiskais prīškmats. Pīvadumam, rakstīnī ap Rēzni lobuok suokt itai: Rēzne - mīsts Latgolā..., a na kai naviņ nataisnai: Ite raksteisim ap Rēzni - Latgolys mīstu. Napīdareigai nu vysu cytu apstuokļu, pasauku vajag raksteit jau pošā pyrmajā sacīnī.

Pyrmū reizi rokstit tekstā pasauku tuklim literim (lītuodami 3 apostrofus), saceisim, '''rakstīņa pasauka'''. "Rēzne - lels mīsts Latgolā...".

Lobuok nalicit hipernūruožu:

• Kod pyrmū reizi tekstā rokstot pasauku (ar tuklajim literim)
• Nivīnā zamdalis pasaukā

Kod nakod pasauku vajag raksteit (pīv., filmys, gruomotys i leidz. pasaukys) na viņ tuklim literim, a i kursivā. Pīvadumam:

Gruomota Evangelia Toto Anno beja nūdrukavuota 1753 godā.